Latvijas kultūras datu portāls
Latvijas kultūras datu portāls
Objekts savu informāciju pēdējo reizi atjaunojis pirms
8 nedēļām!
"Pilskalni", Trikāta, Trikātas pag., Valmieras nov., LV-4731
Indriķa Livonijas hronikā Trikātas zeme minēta kopš 1208.gada. No hronikas teksta secināms, ka Trikāta bijusi cieši saistīta ar bieži pieminēto Beverīnas pili, tāpēc tika izvirzīta hipotēze par Trikātas pilskalnu, kas atrodas zem mūra pils, kā par Beverīnas pils vietu. Pilskalns krietni sapostīts, plakumā uzbūvējot estrādi, soliņus un labierīcības. Trikātas pils celtniecība tiek datēta ar 1284.gadu ordeņa mestra Vilhelma fon Šauerburga (Wilhelm von Schauerburg) laiku, tomēr atskaņu hronikā Trikāta šajā laikā neparādās. Dienvidu pusē Trikātas pili aizsargā Trikātas ezera atteka uz Abulu. Tātad, šajās trīs pusēs, aplenkuma gadījumā būtu mazas izredzes pili ieņemt. Ziemeļu pusē pilskalns ir savienots ar reljefā paaugstināto zemi, tāpēc šajā pusē izbūvēta priekšpils, kuras aizsardzībai kalpoja tās priekšā esošais ārējais aizsarggrāvis. Pa šī aizsarggrāvja dibenu tagad iet ceļš. Jāatzīmē, ka kaut arī tornis un pati pils ir būvēta no laukakmeņiem, tajā tomēr ir izmantots ķieģelis. Mūrī pat ir izmantoti gabali no plakanā dakstiņa. Ziemeļaustrumu pusē, aiz ārējā pils grāvja, iespējamo priekšpils vārtu priekšā, apvidū ir pamanāms kāds gandrīz taisns padziļinājums. Pēc apmēram 350 m tas atduras pret kādu dziļu gravu, kas tiecas lejup uz Trikātas ezeru, bet pēc tam to vairs nevar izsekot. Pils vienu pusi un iekšējo pilsgrāvi noteikti bija iespējams appludināt, lai [aplenkuma laikā] nepieļautu pils mūru bojāšanu un vienlaikus piegādātu dzeramo ūdeni no avotiem, kuri atrodas augstāk ziemeļu pusē. Trikātas pilī valdījuši vācieši (1224-1561), poļi (1561-1577 un 1582-1600), krievi (1577-1582), zviedri (1600-1702). Ziemeļu kara laikā 1702.gadā krievi pili nodedzina un to vairs neatjaunoja.