Lūdzu uzgaidiet!
Lejupielādēt koordinātes Sūtīt failu uz e-pastu

Ēdoles pils

Pamatinformācija

Pamatinformācija

 Ēdoles pils
 Ēdoles pils, Ēdole, Ēdoles pag., Kuldīgas nov., LV-3310
 
Ēdoles pils, visdrīzāk, celta 14.gadsimta pirmajā trešdaļā un laika gaitā daudzkārt pārbūvēta. Kurzemes bīskapijai pils piederēja no tās celtniecības brīža līdz 16.gadsimta vidum, kad tā nonāca Bēru dzimtas īpašumā. Savukārt Bēriem tā piederēja līdz 20.gadsimta sākumam. Par spīti daudzajām izmaiņām pils līdz mūsdienām saglabājusi senatnīgu, smagnēju auru, ko papildina daudzas leģendas, tā ir vienīgā vēl apdzīvotā Kurzemes bīskapijas pils.
Visbiežāk lietotais vācu valodas nosaukums - Edwahlen. Pirmoreiz teritorijas vietvārds minēts 1229.gadā ar nosaukumu kiligunda Edualia, cita nosaukuma versija - Edewalen.
1253.gadā, Livonijas ordenim un Kurzemes bīskapam dalot kuršu zemes, Ēdole tika piešķirta Kurzemes bīskapijai, kuras īpašumā tā palika līdz 16.gadsimta vidum.
Nav drošu ziņu par laiku, kad celta pils. Nav dokumentāra pierādījuma tam, ka pils būtu celta 1275.gadā kaut gan šāds gadaskaitlis bieži parādās tūristu ceļvežos. Visdrīzāk pils ir celta 14.gadsimta pirmajā trešdaļā.
1559.gadā Kurzemes bīskaps Johans fon Minhauzens pārdeva savu bīskapiju Dānijas karalim, kas jauniegūto zemi uzdāvināja savam brālim Magnusam. Pret šo darījumu iebilda iepriekšējā Kurzemes bīskapa māsasdēls, Kurzemes bīskapijas doma prāvests un koadjutors Ulrihs Bērs - viņam būtu likumīgas tiesības pārņemt Kurzemes bīskapa amatu. Magnuss ar Bēru izlīga 1561.gadā, piešķirot viņam bīskapijā lielus zemes īpašumus - arī Ēdoli. 1562.gadā Ulrihs Bērs nodod Ēdoli un Zlēkas brālim Johanam Bēram, kas Ēdolē valdīja līdz savai nāvei 1613.gadā. Pils palika Bēru dzimtas īpašumā līdz 20.gadsimta agrārreformai - pēdējais Bēru dzimtas īpašnieks bija Aleksandrs fon Bērs.