Lūdzu uzgaidiet!
Lejupielādēt koordinātes Sūtīt failu uz e-pastu

Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīca

Pamatinformācija
L.Lēģere

EU2015

 Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīca
 
EU2015.lv >> Kultūras pieminekļi
 Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu nov., LV-4101
 
Cēsu Svētā Jāņa baznīca ir lielākā (32 x 65 m) viduslaiku bazilika ārpus Rīgas. Tā celta blakus ordeņa pils priekšpilij, uz DA no tās, viduslaiku pilsētas vidū (tagadējā adrese Lielā Skolas iela 8). Baznīca minēta Varbergas Hermaņa hronikā ar norādi, ka tā celta Livonijas ordeņmestra Villkīna no Nindorfas (valdīja 1282 – 1287.g.) laikā. Kopš 19. gs. par baznīcas dibināšanas laiku uzskata 1284. gadu. Tā sākotnēji bija trīsjomu halle, kas ieguva velves un pārtapa par baziliku tikai 14. gs. vidū. Kādu vidusjoma velvju konsoli pie triumfa arkas rotā vīrieša galvas atveidojums (14. gs.). Mūri celti no vietējā dolomīta, velvēs izmantoti ķieģeļi. Baznīca modernizēta 15. gs., kad pagarināts un paaugstināts prezbitērijs un ziemeļu jomam piebūvēta taisnstūra plāna kapela. Domājams, ka šajā laikā uzcelts arī ziemeļu tornis ar augstu smaili, kurš sabruka 17. gs. sākumā. Tornim ir t.s. perspektīvais portāls – baznīcas galvenā ieeja, kuru rotā 15. gs. akmens kalumi – pūķu figūras. Tagad portāls skatāms vēlāk piebūvētā torņa iekštelpā. 17. – 18. gs., lai novērstu sienu deformācijas un ugunsgrēku bojājumus, ārējās sienas nostiprinātas ar masīviem kontrforsiem. Jāatzīmē, ka senākais baznīcas plāns zināms kopš 1694. gada, kad to uzmērījis zviedru mērnieks Johans Ābrams Ulrihs. Tagadējo baznīcas neogotisko 65 m augsto torni 1853. gadā cēla pirmais pazīstamākais latviešu būvuzņēmējs Mārcis Sārums (1799 – 1859) pēc Cēsīs dzimušā arhitekta T. A. Punšela skices. Dievnama interjerā sānjomu sienās saglabājušies vairāki ordeņa mestru un bīskapu kapa pieminekļi un liels skaits kapa plākšņu; apkārt baznīcai bija draudzes kapsēta. Vēlīnai renesansei piederīgs ir bīskapa J. P. Nidecka kapa piemineklis (ap 1587. gadu), kapa plāksne H. Bringenejam Hāzenkampam (1549). Blakus tiem aplūkojamas epitāfijas – Hiršheidiem, Fegezakiem (1690) u. c. Baznīcas torņa iekšpusē atrodas Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga kapa plāksnes (1535) fragments un piemineklis (1855).