Valsts sociālās aprūpes centrs „Rīga” (VSAC “Rīga”) ir Labklājības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas tika izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.oktobra rīkojumu Nr.746 "Par Labklājības ministrijas pakļautībā esošo valsts sociālās aprūpes centru reorganizāciju”. Reorganizācijas rezultātā tika apvienoti Sociālās aprūpes centrs „Baldone”, Sociālās aprūpes centrs „Ezerkrasti”, Sociālās aprūpes centrs „Kalnciems”, Redzes invalīdu sociālās aprūpes centrs „Jugla”, Bērnu sociālās aprūpes centrs „Rīga”, Bērnu sociālās aprūpes centrs „Teika” un Bērnu sociālās aprūpes centrs „Pļavnieki”.
Pirmās Neredzīgo darba patversmes ēkas tika atklātas jau 1893. gada 9. maijā. Tad aizsākās praktisks neredzīgo un vājredzīgo profesionālās rehabilitācijas darbs. Pirmā Baltijā darba patversme kļuva par kopmītni arodapmācības laikā un patstāvīgu dzīves vietu amatniekiem un arodapmācību beigušajiem pieaugušajiem mācekļiem. 1973. gadā Rīgā pie Juglas ezera Pāles ielā 12 tika uzcelti divi dzīvojamie korpusi, administratīvā ēka, medicīnas un virtuves būves. Tas ir vienots arhitektūras komplekss, kuru celtniecību finansējusi Latvijas Neredzīgo biedrība. Neredzīgo pansionāta vajadzībām tiek izmantotas arī vairākas vecās ēkas. Ap ēkām ir plašs parks, kurā ir arī piemineklis franču tiflopedagogam Luijam Brailam.Šeit darbojas arī bibliotēka.
VSAC “Rīga” filiāle “Rīga” atrodas Rīgā, Kapseļu ielā 31, šai ēkai ir vēsturiska nozīme. Tā tika uzbūvēta 1913. gadā ārsta N. Bērensa privātklīnikas vajadzībām uz bijušās Švarcmuižas zemes, un to ir projektējis vācbaltietis arhitekts Heinrihs Pīrangs (vācu Heinz Pirang). Arhitektūrai ir raksturīgas statentiskā jūgendstila eleganti atturīgās formas. Tajā atradās Valsts zīdaiņu patversme, kas tika dibināta 1922. gadā. Ēka, kas tagad tiek izmantota bērnu aprūpei ir nedaudz paplašināta, bet tās eksterjers kopumā pilnīgi saglabājis autentisko veidolu un arhitektonisko apdari (Krastiņš, 2008).Šajā ēkā atrodas arī bibliotēka.