Rūjienas novads jau izsenis ir populārs ar labām mūzikas tradīcijām.Šeit veidojās vairāki orķestru kolektīvi entuziastu vadībā. Mūziķi ne labprāt atbalstīja politiskās partijas, centās saglabāt pastāvību, neatkarību un labprāt iztika bez spožām pogām...
20.-30.gados Augusts Zuments nodibina savu orķestri, kurš ir pazīstams plašā apkārtnē. Viņš bija arī pašdarbības komponists, rakstījis skaņdarbus gan savam orķestrim, gan arī kora un solo dziesmas.
Lielu ieguldījumu devuši tādi orķestru vadītāji kā Eduards Podiņš, Leonards Bošs, Kārlis Uzkalis, Pope, Adolfs Cinītis kā arī Rūjienas ģimnāzija, par ko jāpateicas mūzikas skolotājiem - orķestru vadītājiem , kuri visi bijuši teicami mūziķi un lieli sava darba entuziasti: Paulis Krieviņš, Jānis Aizpurietis, Valdis Vikmanis, Kārlis Moors, Vilfrīds Mačs.

1950.gadā uz savu pirmo skaņdarbu sanāk Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris un sāk veidot ilgu un skanīgu vēsturi,kuras lapās ierakstīti šādi fakti-orķestris ir piedalījies Latvijas radiofona ierakstos un Čaikovska "Tarantellu" no "Gulbja ezera" varēja klausīties visa Latvija. Pirmais diriģents - Vilfrīds Mačs.

No 1963,gada orķestra diriģenta pienākumus veica Naukšēnu vidusskolas skolotājs Uldis Zuments, kura vadībā kolektīvs muzicēja gan pašu mājās, gan apkārtējos pagastos.

1976.gadā pie diriģenta pults stājas LVK absolvents Jānis Akulis. Pateicoties diriģenta drosmei un neatlaidībai 1988.gadā kolektīvs iegūst tagadējo nosaukumu "TĀLAVAS TAURĒTĀJS".
No 1990.gada viņam palīdz Rūjienas mūzikas skolas pedagogs, diriģents Gvido Brenčevs, kurš veltī lielu uzmanību jaunatnes apmācībai un iesaistei orķestra muzicēšanā.
Pūtēju orķestris ar panākumiem startējis daudzās skatēs un konkursos, piedalījies visos Dziesmu un Deju svētkos, Pūtēju orķestru salidojumos.
Aktīva un regulāra sadarbība ar kaimiņvalsts Igaunijas pūtēju orķestri no Moisekilas.

Ceturtdienas un sestdienās.