Kapelu 1998. gadā izveidoja četri Latvijas Universitātes deju folkloras kopas „Dandari” muzikanti – Zane Kriumane, Sandra Lipska, Zigmārs Kristsons un Ilmārs Pumpurs.
Tās mērķis bija plašākai sabiedrībai parādīt mūziku un dziesmas, kas skanējušas Latvijā 19.gs beigās, 20.gs sākumā. Šī mūzika tolaik netika uzskatīta par folkloru, bet bija sveša arī populāras mūzikas cienītājiem. Lielākais pa kādai ziņģei skanēja kādā teātra izrādē, vai ar krietnu ironijas devu par „salkano sentimentālismu” kādās muzikālās retroprogrammās. Kapelas mērķis bija pasniegt to kā sava laika kultūras izjustu, nopietnu, iespējami ticamu redzējumu. Tam atbilst arī kapelas izvēlētie mūzikas instrumenti, spēles maniere un tērpi, kas meitenēm darināti pēc 1900. gada Berlīnes modes žurnāliem.

10 gadu laikā kapela iekarojusi krietnu cienītāju pulciņu, gan gados jaunu klausītāju vidū, bet it īpaši gados vecāku, kas šādu mūzikas skanējumu atminas kopš jaunības. Kapela darbojas Rīgas kultūras centra „Iļģuciems” paspārnē un regulāri kuplina dažādus pilsētas pasākumus. Arvien biežāk kapela tiek aicināta arī uz Latvijas novadiem – Liepāju, Kuldīgu, Madonu, Daugavpili, Rēzekni, Balviem, Valmieru, Cēsīm... Ir spēlēts gan pašvaldību un dažādu organizāciju rīkotos pasākumos, gan privātās ballītēs – jubilejās, kāzās. Kapelai savs draugu pulciņš ir arī Lietuvā, kur vairākkārt spēlēts festivālos un televīzijas programmā „Geras upas” (labu omu). Latvijā „Hāgenskalna muzikanti” veidojuši TV raidījumu par senajām ziņģēm folkloras programmai „Klēts”.
Kapelas repertuāru veido tautā dziedātas senas dziesmas, bet interesantākie gabali pašu pierakstīti no vecajiem tautas muzikantiem, vai meklēti Folkloras krātuvēs un muzeju arhīvos. Iepriekšējā gadā kapela izveidoja Vidzemes seno dziesmu un deju mūzikas programmu, kuru atskaņojumam lietoti mūsdienās reti redzami instrumenti – pogu cītara, trīsstīgu basīte un vecā „Ieviņa” ermonika.
Kapelas vadītājs Ilmārs Pumpurs (1966) ir tradicionālās kultūras speciālists, etnomuzikologs, kurš specializējies jaunāko laiku instrumentālajā tautas mūzikā. Kā praktiķis daudz darbojies popularizēdams un mācīdams tautas instrumentu spēli. Aizsācis programmu veco latviešu daudzstīgu instrumentu būves un spēles prasmju pārmantošanai, kuru atbalstījis arī Latviešu fonds. Dalība ārvalstīs: festivālā "Selos Muzikantai" Lietuvā Zarasai, Jāņu svinībās Garezerā Illinoisa ASV, Kanādas Latviešu centrā Toronto, Sidrabenē Ontario Kanādā.

Ļermontova ielā 3-3, Rīgā, LV-1002
Trešdienās no 19.00 līdz 22.00